Uphill – kā mācīties, padomi

Riteņbraukšana kalnā (saukta arī par ātruma kāpšanu) ir riteņbraukšanas sporta veids, kas ietver kāpšanu kalnā vai kalnā lielā ātrumā. Tā ir viena no drošākajām kalnu riteņbraukšanas disciplīnām, taču tā nav piemērota iesācējiem, jo sacensību veikšanai nepieciešama liela fiziskā sagatavotība.

Izcelsmes vēsture

Karls fon Drēzs

Vācu barons Karls fon Drēzs 1817. gadā uzbūvēja pirmo velosipēda prototipu. Tas bija īsts divriteņu skrejritenis, ko pats izgudrotājs sauca par “braukšanas mašīnu” – dresīnu. Tā rāmis, riepas un stūres bija izgatavotas no koka. Ratiņi tika darbināti, atspiežoties no zemes (ar kāju), jo tiem nebija pedāļu.

Gadu gaitā Dreza izgudrojums tika uzlabots: rāmis tika izgatavots no metāla, pievienoti pedāļi, sēdeklis. Taču tikai 1884. gadā parādījās transportlīdzeklis, kas visvairāk līdzinājās mūsdienu velosipēdiem.

Un, ja pirmie velosipēdi varēja braukt tikai pa līdzeniem ceļiem, tad, tiem pilnveidojoties, starp velosipēdistiem parādījās vēlme pārvarēt šķēršļus un iekarot kalnus. Īpaši šiem ekstrēmajiem velosipēdiem sāka “aprīkot” amortizatorus, plašu pārnesumu klāstu, platus riteņus – tā radās kalnu riteņbraukšana.

Kalnu riteņbraukšana kā sporta disciplīna ir jau 30 gadus veca: 1990. gadā notika pirmais pasaules čempionāts kalnu riteņbraukšanā. Kopš tā laika kalnu riteņbraukšana notiek regulāri.

Kalnu riteņbraukšana kalnā ir viena no 10 kalnu riteņbraukšanas disciplīnām. Sacensībās kalnā tiek izmantots vai nu zemes, vai asfalta segums. Starts ir vai nu vienvietīgs, vai grupveida, un trases virziens vienmēr ir kalnā. Sacensību organizatori nosaka trases grūtības pakāpi un garumu.

Lai piedalītos Uphill, bez labas fiziskās sagatavotības un izturības ir nepieciešams arī viegls velosipēds (ne smagāks par 10 kg) un liekais svars. Lai samazinātu aprīkojuma svaru, dalībnieki pat nēsā aizsargaprīkojumu. Ņemot vērā to, ka sacensību laikā, veicot velkošo kāpšanu, pedāļi būs jāvelk gandrīz nepārtraukti, jo mazāks svars jums būs jānes līdzi, jo mazāk pūļu būs nepieciešams, lai uzkāptu.

Kas nepieciešams ātrai kāpšanai kalnā

 

Ir specifiski kāpšanas elementi, kas jums būs jāpilnveido, lai sacensībās ātri uzbrauktu kalnā un vienlaikus saglabātu pēc iespējas vairāk enerģijas:

  1. Pareizi elpojiet: vai nu ar diviem pedāļu apgriezieniem (ieelpo divus apgriezienus un izelpo nākamos divus apgriezienus), vai ar viena pedāļa apgriezieniem (pagriezies pa labi – ieelpoja, pagriezies pa kreisi – izelpoja). Ir svarīgi, lai elpošana būtu vienmērīga.
  2. Grieziet pedāļus, nespiežot tos. Ceļus turiet tuvu velosipēda rāmim. Jūs varat apgūt vērpšanas tehniku – lai to izdarītu, jums ir nepieciešami īpaši kontakta pedāļi vai fiksācijas platformas.
  3. Nesteidzieties vai nesteidzieties pārāk lēni, kāpiet vienmērīgi, nezaudējiet tempu.
  4. Atgāzieties atpakaļ uz stūres, saglabājot sēdus stāvokli.
  5. Samaziniet pārnesumus līdz 70-90 apgriezieniem minūtē.
  6. Kāpiet gareniski – tas palīdzēs mazināt slodzi. Tas var palielināt kāpšanas rādiusu, taču ietaupīs daudz enerģijas.
  7. Pēdējos metrus pirms finiša līnijas varat veikt stāvus, lai palielinātu savu kāpšanas jaudu, bet pārējā sacensību laikā palieciet sēdus.
  8. Varat arī palielināt kāpšanas jaudu, palielinot pārnesumus.
  9. Palieliniet aizmugurējā riteņa saķeri, izmantojot “grip” gumiju.
  10. Noņemiet aizmugurējo balstiekārtu un izmantojiet amortizatorus uz priekšējās dakšas.
  11. Pārliecinieties, ka zobratam ir vismaz 28 zobi.
  12. Cik vien iespējams, atvieglojiet savu velosipēdu: izvēlieties velosipēdu ar vieglāku alumīnija rāmi, izmantojiet minimālu aprīkojumu un, ja jums ir liekais svars, samaziniet svaru.

Lasīt arī Sūkņu trase – kas tas ir, kāds ir tās popularitātes iemesls

 

Ieteikumi

distanču kalnu velosipēds

Ņemot vērā, ka tas ir kalnu skrējiens, jums jāizvēlas īpaši pielāgots kalnu velosipēds – distanču kalnu velosipēds. Riteņu diametram jābūt no 26 līdz 29 collām. Gumija, kas palielina saķeri, ir bezceļu zobaina.

Optimālākais dizains ir cieta tipa velosipēds vai velosipēds ar diviem statņiem un amortizējošu dakšiņu. Pirmais ir labākais, braucot pa līdzenu ceļu, – tam ir ātra pārslēgšanās uz augšu, tas neelektrinās, aktīvi minot pedāļus, ir vieglāks un lētāks nekā divvietīgais velosipēds.

Taču, ja jums jābrauc krosā, labāk izvēlēties divriteņu velosipēdu. Tas neļauj aizmugurējam ritenim zaudēt kontaktu ar ceļa virsmu, kā tas notiktu, uzbraucot mazākajam šķērslim. Divvietīgs statīvs palielina ātrumu grūtā apvidū un ir vieglāk vadāms uz izciļņiem un izciļņiem, ietaupot laiku kalnā.

Secinājums

Lai izbaudītu kalnu kāpšanas sajūtu, Uphill ir viena no labākajām izvēlēm. Sacenšoties ar citiem sportistiem spēka, izturības un ātruma disciplīnās, jūs iegūstat jaunu enerģiju un pārliecību. Un, lai uzvara kļūtu par realitāti, regulāri trenējieties braukšanā kalnos ar velosipēdu. Pakāpeniski jūsu ķermenis pielāgosies slodzei, jūs iegūsiet pieredzi un attīstīsiet savu braukšanas stilu šajā sporta veidā.

Patīk šis amats? Lūdzu, dalieties ar saviem draugiem:
Atbildēt

;-) :| :x :twisted: :smile: :shock: :sad: :roll: :razz: :oops: :o :mrgreen: :lol: :idea: :grin: :evil: :cry: :cool: :arrow: :???: :?: :!: