Cross country – kas tas ir, nianses

“Cross Country” tulkojams kā “šķērsceļš”. Šis termins tika ieviests 1996. gadā, lai apzīmētu Olimpisko spēļu programmā iekļauto distanču skrējienu veidu. Sīkāku informāciju par to, kas ir kalnu riteņbraukšana, kādas ir šīs kalnu riteņbraukšanas tendences iezīmes un kādi velosipēdi ir piemēroti šai disciplīnai, skatiet tālāk šajā rakstā.

Cross country – kas tas ir

Kross nav tikai braukšana krosā. Tas, ka braucat ar velosipēdu pa mežainu apvidu, nenozīmē, ka nodarbojaties ar olimpisko sportu. Kā profesionālajā slengā saucas “cross country”? Tā tiek dēvēta ekstrēma braukšana sarežģītās sacensību trasēs, kas ir īpaši aprīkotas, lai atbilstu SOK prasībām.

Priekšnoteikumi veiksmīgai dalībai konkursos ir šādi:

• izturība;
• lieliska fiziskā sagatavotība;
• ātrs reakcijas laiks;
• nervu sistēma, kas ir noturīga pret stresu;
• velosipēds ar īpašām funkcijām;
• pilnveidotas prasmes un tehnika, lai pareizi noteiktu attālumu.

Lai piedalītos riteņbraukšanas krosā, sacensību dalībnieki mēnešiem ilgi trenējas, lai iegūtu nepieciešamo fizisko sagatavotību, izmantojot nogurdinošu treniņu režīmu, kas atšķirībā no citām sporta disciplīnām ir tikpat sarežģīts kā jebkurā citā sporta veidā.

Kursi

Cross-country sacensībām ir nepieciešami kalnu velosipēdi, kas spēj pārvarēt reljefu cross-country takās. Šajos kursos jūs varat doties distancē:

• Meža ceļi un zemes ceļi ar līkumiem, stāviem nobraucieniem un gariem kāpumiem – ātras paātrināšanās un straujas bremzēšanas pārbaudījums;
• posmi ar pauguriem un bedrēm, daudz dubļu, smilšu, sakņu, akmeņu un baļķu;
• platiem posmiem jāmainās ar šauriem;
• asfaltētā ceļa daļa nedrīkst pārsniegt 15 % no kopējā maršruta;
• neatkarīgi no laikapstākļiem, labas distanču šķērsošanas spējas, īpaši, ja kāds no sarežģītiem posmiem ir jāpārvar – jābūt iespējai tos pārvarēt vai apbraukt paralēlos posmos;
• Marķējumam, startam un finišam jābūt skaidri redzamiem – tas pats attiecas uz virziena un bīstamajiem posmiem (uz pēdējiem obligāti jābūt norādēm un drošības aprīkojumam);
• jābūt paredzētām skatītāju pārejas vietām, kā arī jābūt atspirdzinājumu un pirmās palīdzības sniegšanas vietām visiem dalībniekiem trasē.

Visā maršruta garumā ir maršrāti ar svilpēm, un svarīgos stratēģiskajos punktos maršrāti ir apbruņoti ar ratiņtālruņiem – viņu uzdevums ir nodrošināt stabilu radio savienojumu katrā maršruta posmā.

Sacīkšu veids

Atkarībā no izmantotā apļa veida ir trīs veidi, kādos notiek krosa riteņbraukšanas sacensības:

1. Klasiskās krosa sacensības – dalībnieki veic trīs līdz sešus apļus, veicot no pieciem līdz deviņiem kilometriem. Šī pasākuma ilgums ir ne vairāk kā divas stundas.
2. Īsās distances skrējiens (ieskaitot izslēgšanas skrējienu līdz 10 minūtēm) – tautieši veic īsu distanci (no diviem līdz pieciem kilometriem), veicot sešus līdz deviņus apļus.
3. Maratons ir garš skrējiens, kas ilgst no sešām līdz divpadsmit stundām.

Ar labu sagatavotības līmeni visi braucēji var veikt jebkura veida trases. Liela nozīme būs izturībai, fiziskajai sagatavotībai un prasmēm. Taču, protams, ar šīm īpašībām nepietiek, lai uzvarētu. Daudzi sacensību dalībnieki uzskata, ka izturīgs Cross Country velosipēds ir atslēga uz labu finišu sacensībās, kurās ir svarīgas sekundes.

Vai jums ir nepieciešams specializēts velosipēds?

Distanču velosipēds ir pārveidota kalnu velosipēda versija. Tas ir vieglāks, vairāk cross country, dinamisks, ar agresīvu braukšanas stilu (laba šķēršļu pārvarēšana un lēcienu pārvarēšana) un lieliem ātruma rādītājiem – īpaši sarežģītos posmos.

Distanču velosipēdu funkcijas:

• viegls, augstas izturības rāmis, kas izgatavots no oglekļa vai alumīnija;
• amortizējoša dakša, kas absorbē diskomfortu, braucot pa akmeņiem un izciļņiem.
• loka vai disku bremzes;
• viena vai divas balstiekārtas, taču pēdējā no tām padarītu velosipēdu smagāku un patērētu vairāk enerģijas aizmugurējā riteņa pārvietošanai, lai gan tā uzlabotu braukšanas īpašības;
• riteņi ir aprīkoti ar viegliem riteņu diskiem, liels diametrs padara velosipēdu vieglāk vadāmu, tāpēc labāk izvēlēties 29 collu riteņus;
• Lai neapgrūtinātu braukšanu sarežģītā apvidū (īpaši smiltīs vai dubļos), izvēlieties vidēja platuma riepas;
• piedziņa ar plašu ātrumu diapazonu;
• kontakta pedāļi, kas savienoti ar kontakta zābakiem.

Pārgājienu velosipēdi nav lēti. Lai uzvarētu šajā olimpiskajā disciplīnā, nevajag taupīt uz velosipēda. Meklējiet 1000 vai vairāk dolāru cenu, jo lētāki velosipēdi nevar labi izskatīties krosa posmā.

Cross country riteņbraukšanas nianses un nianses

Lai saprastu, vai konkrētais velosipēda modelis jums ir piemērots, pievērsiet uzmanību dažām citām niansēm:

1. Izvērtējiet rāmja konstrukciju un formu – tas nosaka slīpumu braukšanas laikā un to, cik vienmērīgi sportista ķermeņa svars tiks sadalīts uz kājām un rokām.
2. Kontakta pedāļi ir sava veida krosa profesionāļu preču zīme. Tie atvieglo rotācijas kustību veikšanu, tādējādi ietaupot laiku.
3. Cross-country velosipēdu amortizācijas dakša ir eļļas-gaisa ar bloķēšanas sistēmu un labu izturību. Īsā gaita padara to par ātru velosipēdu, bet garās gaitas dakša nodrošina lielisku apvidus braukšanas spēju.
4. Riteņiem jābūt ar dubultiem diskiem un augstas kvalitātes spieķiem, kas spēj izturēt lielāku slodzi. Gumija nedrīkst būt platāka par 2 collām. Riepām jābūt ar labu, cietu, “kaltu” protektoru, kas nodrošina labāku saķeri.

Vēl viena svarīga atšķirība no distanču velosipēdiem ir tā, ka tie ir vienlīdz stabili uz jebkuras virsmas – mitras, akmeņainas vai putekļainas.

Populārākie velosipēdi šajā olimpiskajā sporta veidā ir divvietīgie un divriteņu velosipēdi.

Divposteņa priekšrocības: ar divām dakšām jūs ļoti precīzi izjūtat trasi, velosipēds ir ļoti manevrētspējīgs un labi kontrolējams, tas nesatricina un ir stabils sarežģītā apvidū. Negatīvie aspekti ir aizmugurējā amortizatora un rāmja gultņu uzturēšanas izmaksas un svars, kas var padarīt velosipēdu par 1-6 kg smagāku nekā velosipēdu ar vienkāršu balstiekārtu.

Cietā tipa velosipēdu priekšrocības ir gandrīz visātrākais paātrinājuma ātrums, kas sacensībās ietaupa svarīgās sekundes. Un cena. Hardtails ir vismaz par 20-30% lētāks nekā 2-pods. Turklāt šie velosipēdi ir vieglāki. Un šeit ir arī negatīvā puse: tās ir grūtāk vadāmas, braukšana ir cietāka un neērta.

Secinājums

Cross-country ir vienīgā kalnu divriteņu disciplīna, kas kļuvusi par olimpisko sporta veidu, un tās galvenais priekšnoteikums ir tas, ka braucējam ir jāspēj veikt sarežģītu trasi pēc iespējas īsākā laikā un vislabāk tikt galā ar trases izaicinājumiem. Izvēloties labāko apvedceļa versiju, riteņbraucējs ietaupīs savus spēkus un dārgās sekundes, lai sasniegtu finišu.

Kross ir sarežģīta disciplīna, kas prasa milzīgu gribasspēku, izturību un fizisku spēku. Taču tieši šī disciplīna pasaulei ir devusi labākos ekstrēmos braucējus, kuru vārdus var atrast visu MTB rangu virsotnēs.